Problēmas, kas raksturīgas bērniem no šķirtām ģimenēm

Lai arī kā vecāki censtos bērnu dēļ, ir skaidrs, ka bērni no šķirtām ģimenēm izaug citādāki un viņiem veidojas pavisam atšķirīga uzskatu un vērtību sistēma. Pat tad – kviklån, ja vecāki bērna priekšā nekad nestrīdas un bērns laiku pavada ar abiem vecākiem, viņš redz to, ka īstas, stipras ģimenes ar abiem vecākiem viņam nav. Viņam vienmēr jāizvēlas, ar ko svinēs kopā svētkus, pie kā ies, kad ir grūti un kam uzticēsies vairāk. Bērnam šāda emocionālā slodze var būt ļoti mokoša un tāpēc, arī bērnam pieaugot, rodas problēmas, jo īpaši attiecību veidošanā. Kādas tad ir tipiskās šķiro ģimeņu bērnu problēmas un kā tās mazināt?

Bailes no saistībām

Bērni no šķirtām ģimenēm gandrīz vienmēr baidās no saistībām un emocionālas tuvības. Viņi ir redzējuši kā mīlestība pāraug naidā vai nepatikā vienā acu mirklī. Viņi domā, ka tā notiek vienmēr, ka īsta, ilga un patstāvīga mīlestība nevar pastāvēt, tāpēc bērni, pieaugot baidās paši veidot savas attiecības. Lai tā nenotiktu, ar bērnu ir jārunā, jāskaidro, ka tā reizēm notiek un ir jāparāda, ka vecāki vēl jo projām ir draugi, nevis ienaidnieki. Tad bērns kaut vai ar prātu sapratīs, ka šķiršanās nav vienīgais scenārijs un, ka var būt arī laimīgas un mīlestības pilnas attiecības.

Noslēgšanās

Līdzīgi, kā bailes no saistībām, izpaužas arī noslēgšanās jeb barjeru būvēšana ap sevi. Tas gan neattiecas tikai uz romantisku attiecību veidošanu, bet cilvēku ielaišanu savā dzīvē vispār. Ja bērna vecāki ir šķīrušies, visticamāk viņš ir izjutis zaudējuma sāpes, jo abi vecāki vairs nav ar viņu katru dienu un viņš nevēlēsies piedzīvot sāpes un zaudējumu atkal. Viņš nespēs pārdzīvot to, ka kāds tuvs cilvēks viņu pamet, tāpēc labāk vispār nelaidīs viņu savā dzīvē. Šeit ļoti svarīgi ir tas, lai bērnam pēc vecāku šķiršanās nezustu kontakts ar kādu no vecākiem. Nepietiek vien ar pāris tikšanās reizēm pienākuma pēc. Bērna ir jāzina, ka kaut arī vecāki ir šķīrušies, neviens no viņiem netaisās bērnu pamest.
Paldies daņu draugiem “lån trods rki

Sevis kritizēšana

Diemžēl bērni no šķirtām ģimenēm bieži uzaug ar vainas apziņu. Bērns domā, ka vecāki izšķīrās viņa dēļ, pat tad ja paši vecāki to noliedz. Tad bērns sāk sevi kritizē un pie visa vainot. Viņš uzaug ar mazvērtības kompleksiem un domā, ka nav gana labs. Diemžēl, kā jau minējām, skaidrošana bērnam, ka viņš ne pie kā nav vainīgs palīdz reti. Visbiežāk vienīgais, ko vecāki var darīt, ir parādīt, ka viņi bērnu mīl un ar viņu lepojas. Ir jāsaka bērnam paldies, par to, ka viņš ir un jāizrāda, cik laimīgi ir abi vecāki par to, ka viņiem ir bijusi iespēja kļūt par vecākiem.

Pieķeršanās mantām

Ļoti izteikta problēma ir arī pieķeršanās lietām, kas ir sekas agresīvajai mantas dalīšanai šķiršanās procesā. Ja vecāki ir pratuši visu nokārtot mierīgā ceļā, vai arī pratuši savas nesaprašanās mantas dēļ noslēpt, bērnam šī problēma nebūs aktuāla, bet tad, ja bērns redzēs, kā vecāki ar zobiem un nagiem plēšanās par mantu un īpašumiem, bērns uzaugs ar domu, ka tas ir dzīvē vissvarīgākais. Tieši tāpēc ir tik svarīgi, rast mierizlīgumu, vai vismaz neiesaistīt bērnu mantas dalīšanas procesos un to visu noslēpt no viņa.